Minesotas Programma
alkoholisma ārstēšanā

Lilita Caune
Jelgavas narkoloģiskās slimnīcas direktore

Droši var teikt, ka 25% Latvijas iedzīvotāju saistīti ar problēmām, ko rada alkohola lietošana.
Tās var būt pašam, kādam ģimenes loceklim, draugiem, kolēģiem.

Kad jāsāk meklēt palīdzība?
Cilvēks ir alkoholiķis, ja viņš atkārtoti nokļūst nepatīkamā situācijā dzeršanas dēļ un tomēr turpina lietot alkoholu.

Problēmas ir dažādas, tās atkarīgas no personības tipa, dzīvesveida, nodarbošanās utt. Vienlīdz nozīmīgi ir veselības traucējumi (paģiras) un dažādi nelaimes gadījumi, konflikti ģimenē un darba kavējumi, neizpildīti solījumi un materiāli zaudējumi.

Alkoholisms ir sarežģīta, daudzpusīga slimība, kas ietekmē visu cilvēka dzīvi. Slimības ietekmē mainās personība, dzīvesveids, attiecības ar cilvēkiem, tādēļ tikai dzeršanas pārtraukšana (bieži šai nolūkā nepieciešama mediķu palīdzība, proti, jāveic dezintoksikācija nedod ilgstošu uzlabošanos.

Nepieciešama ilgāka ārstēšana. Kopš 1991. gada Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā ārstēšanā tiek izmantota Minesotas programma. Tā ir alkoholisma ārstēšanas metode, kas apvieno medicīnu, psiholoģiju, psihoterapiju un Anonīmo Alkoholiķu (AA) 12 soļu programmu.

Ņemot vērā, ka alkohola atkarība ir "slimība, kas ilgst visu atlikušo mūžu", programmas galvenais mērķis ir panākt pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Atveseļošanās ir darbietilpīgs process, kas ietver četras galvenās cilvēka funkciju grupas:
• fizisko,
• psiholoģisko,
• sociālo,
• garīgo funkciju.

Minesotas programma notiek stacionārā - tā ilgst 28 dienas. Slimnieki tiek uzņemti nodaļā bez abstinences pazīmēm, uz pilnīgas brīvprātības pamata, parakstot vienošanos, kurā noteikti pacienta pienākumi un tiesības ārstēšanās laikā. Nodaļas dzīvi noteic dienas režīms, tiek ievērots komūnas princips, visi slimnieki piedalās sadzīves jautājumu risināšanā. Šādā veidā tiek atjaunota pacientu sociālā komunikācija un attiecību kultūra.

Programmas galvenās sastāvdaļas ir:
1) atveseļošanas uzskatāma par visa mūža programmu;
2) atveseļošanās uzskatāma par radikālu pacienta dzīvesveida maiņu;
3) atveseļošanās mērķis ir spēja atsākt konstruktīvu un pilnvērtīgu dzīvi bez alkohola;
4) atveseļošanās kritērijs ir spēja iekļauties savā iepriekšējā sociālajā vidē, bet bez alkohola.

Programma tiek organizēta šādos virzienos:
1) izglītošana, kuras mērķis ir ne tikai sniegt zināšanas par slimību, bet arī saprotami un pārliecinoši atklāt tās likumsakarības, kas nosacījušas slimnieka uzvedību, reakciju veidus, nepiepildītos solījumus u.tml.;
2) grupas terapija, kuras mērķis ir ieraudzīt sevi un citus cilvēkus kā personības, kam ir jūtas, atklāt tos aizsargmehānismus, kas kavē to ieraudzīt. Slimnieki mācās analizēt, vērtēt sevi, savu stāvokli, izteikt savas jūtas un neslēpt tās no citiem. Komunikācijas un dzīves mākslas treniņos tiek attīstīta spēja būt atbildīgam, tiek izstrādāts uzvedības un rīcības plāns draudoša recidīva gadījumā;
3) pacientu individuālais darbs;
4) ģimenes terapija, kuras mērķis ir radīt pareizu slimības izpratni, atklāt tuvinieku nozīmi alkoholiķa dzīvē un atveseļošanās gaitā. Tiek organizēta tuvinieku apmācība par alkoholismu kā ģimenes slimību un līdzatkarību, tiek risinātas interpersonālo attiecību problēmas ģimenē;
5) pacientu iesaistīšana AA kustībā (AA sapulces ir nākamais atveseļošanās posms pēc Minesotas programmas).

Kādas ir Minesotas programmas priekšrocības, salīdzinot ar citām ārstēšanas metodēm?
Programma dod iespēju un iemāca cilvēkam izdarīt brīvprātīgu, apzinātu izvēli par labu atturībai, ļauj cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi bez alkohola. Programmas laikā tiek ietekmētas visas četras galvenās cilvēka funkcijas.

Pacients mainās:

1) fiziski:
• atjauno fizisko veselību ar piemērotu uzturi, atpūtu un relaksāciju, treniņiem;

2) psiholoģiski:
• attīsta velēšanos būt atturīgam,
• pieņem atteikšanos no alkohola un atzīst nespēju kontrolēt alkohola uzņemšanu,
• atjauno emocionālo stabilitāti un mācās tikt gala ar negatīvām emocijām,
• maina uzvedību, tās personības īpatnības, kas radušās alkohola ietekmē,
• maina negatīvo pārliecību,
• risina ilgstošas atveseļošanās uzdevumus,

3) sociāli:
• uzlabo attiecības ģimenē un sabiedrībā, pats aktīvi normalizē ģimenes attiecības,
• atjauno sociālās aktivitātes bez alkohola lietošanas,
• mācās atteikties no piedāvājuma lietot alkoholu;

4) garīgi:
• uzveic vainas sajūtu un kaunu,
• paaugstina savu pašcieņu, mācās dalīties savās jūtās, izmantot savas tiesības, o
• attīsta un atjauno pozitīvas vērtības dzīvē.

Programmas efektivitāte atkarīga no dažādiem faktoriem - pacienta motivācijas, atklātības, spējas uzticēties, turpmākās rehabilitācijas organizācijas. Ne vienmēr viss izdodas, taču līdzšinējā darba pieredze liecina, ka apmēram 53% pacientu izdodas tikt gala ar šī gadsimta lielāko nelaimi - alkoholismu.

Kad iesaku ārstēšanos pēc Minesotas programmas, vispirms uzaicinu cilvēku atbraukt un apskatīties. Tas ir tādēļ, ka šī nodaļa būtiski atšķiras no tā, kāds ir izveidojies priekšstats par slimnīcu, vēl jo vairāk par narkoloģisko. Ņemot vērā to, ka programmas galvenais uzdevums ir darbs ar cilvēka personību, sadzīves apstākļi ir maksimāli pietuvināti mājas apstākļiem.

Kādi ir veidi, kā cilvēki pie mums parasti nokļūst?
Viens variants: no Narkoloģiskās slimnīcas Detoksikācijas nodaļas, kur ievieto, piemēram, smagu paģiru, alkohola psihozes gadījumā. Pāris reizes nedēļā no programmas nodaļas personāla kāds iet uz Detoksikācijas nodaļu, lai iepazīstinātu tur atrodošos pacientus ar Minesotas programmas piedāvāto ārstēšanās veidu. To iesaka arī Detoksikācijas nodaļas ārsti, jo detoksikācija nav ārstēšanās, tā ir neatliekamās palīdzības sniegšana. Šādā veidā pie mums nokļūst puse no visiem slimniekiem. Tādēļ ja pienāks diena, kad Narkoloģiskā nodaļa tiks likvidēta, uzskatot, ka neatliekamo palīdzību var sniegt jebkurā slimnīcā un jebkurš ārsts, tad lielai daļai mūsu slimnieku tā būs milzīga traģēdija. Diemžēl Latvijas mediķu profesionālais līmenis nav tik augsts, lai jebkura profila ārsts spētu konstatēt kādas slimības saistību ar pārmērīgu alkohola lietošanu un zinātu, ka šādā gadījumā slimnieks jānosūta pie narkologa. Vēl mazāk ticams, ka jebkurš ārsts zinātu, kāda narkoloģiskā palīdzība šādam slimniekam nepieciešama un kur to var saņemt.
Nākamais variants: cilvēki, kuriem ir problēmas ar alkoholu, vai biežāk viņu tuvinieki zvana un interesējas, ko darīt. Iesakām atbraukt un aprunāties un tad piedāvājam ārstēšanos pēc Minesotas programmas.
Ir vēl trešais ceļš, kuru es dēvēju par mūsu lēno reklāmu, kad cilvēks, kurš ārstējies pie mums, atgriežas mājās un apkārtējie redz, ka viņa dzīve ir mainījusies, un vēlās zināt, kā tas panākts. Cilvēki pie mums brauc no visas Latvijas, un, ja šeit ir bijis kāds no Kokneses un pēc brīža no turienes atbrauc vēl kāds, tad es zinu, ka dzīvā reklāma ir «nostrādājusi». Lai nokļūtu Minesotas programmas nodaļā, nekāds nosūtījums nav vajadzīgs. Šurp var braukt ikviens, kurš uzskata, ka viņam alkohola lietošana sagādā problēmas. Nav nekādu ierobežojumu ne atkarībā no slimības stadijas un dzimuma, ne arī no vecuma (ir tikai tāds nosacījums, ka pacientam jābūt pilngadīgam).

Droši vien tikai pie mums alkoholisma ārstēšanai izmanto tādas metodes kā kodēšana, «torpēdu» iešūšana u.tml. Pasaulē viena no atzītākajām metodēm ir programmterapija, pie šīs metodes veida pieder arī ārstēšana pēc Minesotas programmas. Tās aizsākumi meklējami ASV, Minesotas štatā, apmēram pirms 60 gadiem, Latvijā ar šo programmu esam sākuši strādāt tikai 90. gadu sākumā.

Minesotas programma ir medicīnas, psiholoģijas un Anonīmo Alkoholiķu kustības 12 soļu apvienojums.
Galvenais programmas uzdevums ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti, tas nozīmē, ka programma dod iespēju pēc ārstēšanas kursa atgriezties iepriekšējā sociālajā vidē un normāli dzīvot.
Programma iemāca saprast, ka, lai tiktu galā ar visām izmaiņām, ko cilvēka dzīvē ir ienesusi alkohola lietošana, nav jāmaina ne sieva vai vīrs, ne darbs, ne dzīvesvieta, nav jābēg no draugiem, kurus parasti uzskata par dzeršanas vaininiekiem.
Cilvēkam vispirms ir jāmainās pašam. Ir jāmaina domāšana, uzskati un ir daudz kas jāuzzina.
Programmā ietilpst četru nedēļu ārstēšanas, precīzāk, ārstēšanās kurss, jo bez paša slimnieka aktīvas līdzdalības nekādu rezultātu nebūs. Tādēļ pirmais noteikums ir paša alkoholiķa labprātīga vēlēšanās mainīt savu dzīvi.

ATPAKAĻ